Ieraksti ar birku "hakatons"

Šajā nedēļas nogalē (no 27. līdz 29. martam) notiek Garage48 Open data & Public services pasākums, kura mērķis ir izveidot jaunu sabiedrisku pakalpojumu pilotprojektus, izmantojot atvērtos datus.

Garage48 tiek organizēts sadarbībā ar Rīgas domi, kas pēdējā gada laikā ir strādājusi pie Rīgas pašvaldības atvērto datu apzināšanas un publicēšanas, un tikko ir tos nopublicējusi opendata.riga.lv vietnē.

Šajā pasākumā es piedalīšos kā mentors un sniegšu atbalstu un padomus iesaistītajām komandām. Pēc Garage48 beigām publicēšu savus novērojumus un atziņas par šo pasākumu.

22.februārī notiek kārtējais International Open Data Day Hackathon un tādēļ tiek plānots šajā dienā noorganizēt arī kārtējo Latvijas atvērto datu hakatonu. Lūdzu reģistrēties Open Data Latvia meetup lapā.

Tiek aicināti visi atvērto datu entuziasti (gan programmētāji, gan žurnālisti, gan citi sabiedriski aktīvi cilvēki), kam interesē atvērto datu joma un ir idejas par projektiem.

Diskusiju par potenciālajām hakatona tēmām skatīt Open Data Latvia diskusiju grupā.

Nākamais atvērto datu hakatons ir plānots 8. decembrī, lūdzu reģistrēties Open Data Latvia meetup lapā.

Hakatonā plānots vai nu savākt un publicēt kā atvērtos datus kādus interesantus publisko datu avotus, vai arī izveidot interesantus pielietojumus esošām atvērto datu kopām. Aicināti gan programmētāji, gan žurnālisti, gan citi sabiedriski aktīvi cilvēki, kam interesē atvērto datu joma un ir idejas par projektiem.

Diskusiju par potenciālajām hakatona tēmām skatīt Open Data Latvia diskusiju grupā.

Vakardien notika otrais Latvijas atvērto datu "hakatons", kurš, neskatoties uz vasarīgo laiku, bija divreiz vairāk apmeklēts nekā pirmais – kopā piedalījās 20 dalībnieki.

Iesākumā pastāstījām par pēdējā laika jaunumiem, ko katrs darījis vai plāno darīt atvērto datu jomā. Iesākumā es pastāstīju un parādīju jauno data.opendata.lv atvērto datu portālu, kuru šoreiz plānojām papildināt ar jaunām datu kopām. Kā arī īsumā pastāstīju par nesen notikušo "Rīga – averies!" forumu.

Pēteris Ručevskis no LU MII parādīja Saeimas balsojumu grafu analīzes vizualizācijas, izmantojot viņu izstrādāto SNA rīku. Linda Vītuma pastāstīja par dzemdību statistikas datiem, ko viņa vēlētos iegūt, lai labāk saprastu situāciju šajā jomā dažādos Latvijāas reģionos un palīdzētu citiem veikt informētu izvēli. Ģirts Karnītis no LU Datorikas fakultātes pastāstīja par to, kas ir veikts kopā stundentiem specsemināros, kur viņi apkopoja dažādus Latvijas attīstības plānus, valdības deklarācijas un valsts institūciju budžetus un mēģināja tos sasaistīt kopā. Uldis Bojārs pastāstīja par atvērto datu izmantošanas konferenci, uz kuru viņs dosies, kā arī par nesen notikušo Europeana hakatonu, kurā viņa pārstāvētā komanda izveidoja europ.in Europena datu meklēšanas servisu. Savukārt Toms Ceļmillers no VARAM pastāstīja par Eiropas Savienības pēdējām iniciatīvām atvērto datu jomā, kā arī uzklausīja viedokli, ko vajadzētu iekļaut nākamajos latvija.lv papildinājumos. Par šo tēmu bija vienots viedoklis – visiem publiskajiem latvija.lv e-pakalpojumiem jānodrošina, ka var iegūt pilnas pirmdatu kopas mašīnlasāmā CSV vai XML formātā.

Pēc tam sadalījāmies pa interešu grupām un ķērāmies klāt pie "kodēšanas" un jaunu atvērto datu kopu sagatavošanas, lai tos varētu publicēt data.opendata.lv.

Hakatona rezultātā izveidojām un nopublicējām vairākas jaunas datu kopas un to izmantošanas piemērus:

• Gatavojoties hakatonam es pats biju nopublicējis Rīgas skolu kataloga un skolēnu skaita datus, kā arī izveidoju JavaScript programmas piemēru, kā data.opendata.lv datus attēlot ar Google Maps palīdzību.
• Jau iepriekšējā hakatonā izveidojām sākotnējo versiju, kā savākt Saeimas balsojumu datus. Šoreiz šī datu savākšana tika papildināta ar papildus nepieciešamajiem datiem, kā rezultātā tika nopublicēti 9. Saeimas, 10. Saeimas un 11. Saeimas deputātu saraksti, lēmumprojektu saraksti un deputātu balsojumi par lēmumprojektiem. Vienu šo datu pielietojumu jau redzējām no rīta, kā ar grafu analīzes palīdzību var identificēt, kuras deputātu grupas balso līdzīgi vai atšķirīgi. Ja kādam ir vēlme veikt līdzīgus vai cita veida pētījumus par Saeimas deputātu balsojumiem, tad dodiet ziņu, ja ir vajadzīga kāda palīdzība.
• Tika nopublicētas pirmās datu kopas, no LU Datorikas fakultātes specseminārā savāktajiem datiem par valdības rīcības plānu un valsts institūciju budžetu. Tālāk domāsim, kā šos datus labāk vizualizēt un attēlot savstarpējās saistības.
• Tika izveidota sākotnējā versija programmai, kas pārkonvertē Centrālās statistikas pārvaldes pirmdatus no viņu specifiskā PX failu formāta, uz plašākām atkalizmantošanas vajadzībām ērtāku CSV formātu. Kā pirmais piemērs tika nopublicēts viens no CSB publicētajiem banku rādītājiem.

Hakatonā tika identificētas arī vairākas jaunas idejas, pie kurām varētu strādāt, tādēļ noteikti būs nākamais hakatons - droši vien kaut kad rudenī. Vēlējos aicināt iesaistīties atvērto datu aktivitātēs arī dažādu augstskolu pārstāvjus – ir projekti, kur var iesaistīties IT nozares studenti, lai apstrādātu un sagatavotu dažādus datus, gan arī pēc tam šos datus var izmantot žurnālistikas un dažādu sociālu zinātņu nozaru studenti, lai balstoties uz tiem veiktu pētījumus. Ja ir kādas idejas, tad lūdzu kontaktējiet mūs Google diskusiju grupā.

Nobeigumā gribēju pateikties uzņēmumam eBIT, kas arī šoreiz nodrošināja telpas hakatonam, kā arī bija plaši pārstāvēts dalībnieku vidū. Kā arī pateikties Providus un Lindai Austerei par atbalstu data.opendata.lv portāla tapšanā.

Open Data kustība Latvijā ir oficiāli sākusies, jo 3. decembrī veiksmīgi notika pirmais Open Data Day Hackathon pasākums!

Uz pasākuma pirmo daļu bija ieradušies 10 dažāda profila interesenti un sākām ar iepazīšanos un ideju apmaiņu par open data iniciatīvām un potenciālajiem projektiem Latvijā. Pēc pasākuma uztapušajā wiki lapā varat apskatīt gan dalībnieku sarakstu, gan arī ideju un potenciālo projektu pierakstus. Priecē, ka open data idejas interesē dažādu jomu pārstāvjus - bija gan programmētāji, gan uzņēmēji, gan valsts institūciju pārstāvji, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji, gan akadēmisko institūciju darbinieki, gan juristi (šoreiz gan atsevišķas jomas bija pārstāvētas vienskaitlī :)). Cerams, ka šo dažādo jomu pārstāvju sadarbība veicinās open data ideju popularizēšanu plāšākā sabiedrības lokā.

Pasākuma otrā daļa bija praktiskā "hakatona" sadaļa, kurā bez manis piedalījās vēl Jānis Baiža, Valdis Krebs, Uldis Bojārs un Pēteris Ručevskis. Iesākumā Valdis, Pēteris un Uldis strādāja pie jau agrāk manis sagatavotajiem partiju ziedotāju datiem, lai tos apstrādātu un izanalizētu kopsakarības ar SNA grafu analīzes rīku. Savukārt mēs ar Jāni uzsākām Saiemas sēžu darba kārtības un balsojumu datu iegūšanas programmas izstrādi, lai tos varētu izmantot tālākai Saeimas balsojumu analīzei.

Kā jau citās līdzīgās Latvijas valsts institūciju web lapās Saeimas sēžu darba kārtības un deputātu balsojumi ir pieejamas tikai kā individuālas web lapas, kas nav piemērotas analītisku datu iegūšanai. Tādēļ izveidojām programmu, kas iziet cauri visām Saeimas sēdēm un no šīm web lapām iegūst izejas datus par deputāti balsojumiem un sagatavo tos CSV failu formātā tālākai apstrādei. Rezultātā ieguvām gan 11. Saeimas visu balsojumu datus gan arī pāris dienu vēlāk tika sagatavoti 10. Saeimas balsojumu dati.

Nu un tālāk šos datus jau var izmantot dažāda veida analīzei - piemēram, kuri deputāti visvairāk neapmeklē sēdes, vai arī kuri apmeklē sēdes, bet nezin kāpēc bieži nepiedalās balsojumos. Šadu analīzi ar eazyBI palīdzību tagad var apskatīties, gan par 11. Saeimu, gan arī par 10. Saeimu. Kā piemēru šeit ievietoju 11. Saeimas "top bastotāju" tabulu :)

Par partiju ziedotāju un Saeimas deputātu balsojumu sociālo tīklu analīzes rezultātiem varat izlasīt Valda Kreba bloga rakstā. Šeit ievietoju viņa veidotā tīkla vizualizācijas piemēru, ko varētu arī saukt par politisko māklsu :)

Šos Saeimas balsojumu datus būtu interesanti arī paanalizēt tālāk, lai identificētu, kuriem deputātiem balsojums parasti sakrīt ar partijas viedokli un kuriem savukārt bieži nesakrīt. Kā arī varbūt parādās kādas citas saistības starp deputātiem, kas nav atkarīgas no partiju piederības.

Nobeigumā gribēju arī pateikt paldies eBIT par viesmīlīgajām "hakatona" telpām. Un domāju, ka tuvākajā nākotnē open data "hakatoni" noteikti tiks atkārtoti, tā ka lūdzu interesentus piebiedroties mūsu pulkam un to popularizēt tālāk! Sekojiet mums Twitter un Facebook lapās, kā arī "retwītojiet" un "laikojiet" tās :)

Pirms nedēļas piedalījos open data aktīvistu lielākajā ikgadējā konferencē Open Government Data Camp. Par šo konferenci uzzināju no vienas no konferences organizātājām, kas sakontaktēja mani Twitterī, jo bija pamanījusi manas opendata.lv aktivitātes.

Pēdējā gada laikā open data kustība ir vērsusies plašumā un daudzās pasaules valstīs notiek aktīvi valsts vai pašvaldību līmeņa projekti, lai nodrošinātu atvērtu pieeju publiskajiem datiem - dzirdēju par daudziem projektiem ASV, Kanādā, Brazīlijā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Spānijā, Polijā, Norvēģijā, Somijā un citur. Attālinātu uzrunu konferences dalībniekiem teica arī Eiropas komisāre Neelie Kroes, kura arī ir "big fan of open data" un viņasprāt "data should be open and available by default and exceptions should be justified – not the other way around as is too often the case still today".

Diemžēl Latvijas publiskajā sektorā par open data neviens vēl nopietni nedomā un pagaidām nav plānots veidot publiskā sektora atvērto datu portālus, kā, piemēram, data.gov vai data.gov.uk. Tādēļ pagaidām iniciatīva šajā jomā ir jāuzņemas aktīvajiem pilsoņiem. Un pagaidām aktīvie pilsoņi šajā jomā arī nav pārāk daudz - konferencē no Latvijas bez manis bija vienīgi žurnāliste Inga Spriņģe.

Konferencē uzstājos ar īsu lightning talk par šo opendata.lv projektu un kā ar vizualizāciju palīdzību popularizēt atvērto datu ideju:

Konferencē arī uzzināju par Internation Open Data Day Hackathon, kas notiks 3. decembrī daudzās pasaules vietās. Tādēļ man arī radās ideja, ka vajadzētu to noorganizēt Rīgā un tādēļ izveidoju Open Data Latvia meetup grupu un Open Data Day Rīgas pasākuma reģistrācijas lapu. Lūdzu pieteikties visus interesentus - programmētājus (kas var apstrādāt dažādus esošos grūti pieejamos datu avotus un padarīt tos pieejamākus), žurnālistus (kas vēlas analizēt publiskos datus un meklēt tajos kopsakarības), juristus (kas var izpētīt un dot padomus, kādus datus drīkst un vai nedrīkst atkārtoti izmantot un pārpublicēt, un par ko var likt cietumā :)), māksliniekus (kas var smuki vizualizēt atvērtos datus) un citus. Kā arī, ja kādam ir padomā labas telpas šim pasākumam (ar galdiem, krēsliem, labu Internetu un daudz kafiju), tad arī lūdzu dot ziņu.

Un protams lūdzu popularizējiet šo pasākumu caur saviem sociālajiem tīkliem vai arī pastāstiet citiem klātienē.